What's a nice girl like You doing in...

I leave you. Yours sincerely - Carpet (par tulkošanu)

2008-11-01T23:49:00.004+02:00

pa internetu klejojot, es reiz nonācu kādā spāņu lapā, kuras saturs man ļoti interesēja, bet kaut kā nekādi smadzenes to nevarēja uztvert.. toreiz aizdomājos līdz onlain tulkotājiem un nolēmu izmēgjināt. protams, gramatika ļoti dīvaina, kā nekā vārds vārdā vai labākajā gadījumā pa frāzēm tulkots, bet domu uztevrt var.
garš stāsts, kā es atkal līdz šiem rīkiem nonācu, bet galvenā doma ir tāda, ka man uznāca interese paskatīties, kā šie tulkotāji "paņemtu pretī" garāku tekstu. teksts visai ikdienišķš, nebūtu jau grūti iztulkot.. tikai tāda ziņkārība. pamēgjināju vairākus tulkotājus līdz apstājos pie google translator kā pie pagaidām veiksmīgākā varianta. jāteic, sākumā likās, ka nav nemaz tik tragjiski. jā, garos teikumos jālabo vārdu kārtība (vai pat viss teikums), bet vismaz var ietaupīt uz "čau-čau-kā iet?-man labi, un tev?-man arī labi, paldies" teikumiem. secinājums tāds - no murgiem uz angļu valodu kādu lapu principā pārtulkot var un pat izdosies saprast, bet par garākiem tekstiem labāk aizmirst.

bet tas nav tas, ko es gribēju šodien teikt. stulbi sarakstījās vispār - garš ievads un 2 sekundes smaida beigās. piedodiet, ir vēls! :) bet nu beidzot pie lietas - laiku pa laikam sanāk smiekli par kādiem vārdiem, kas citā nozīmē lietoti. vai par citiem, kuri vispār kaut kādu bezjēgu veido, piemēram, "klausies!", lietots teikumā, katru reizi pārvāršas par "obey!". bet tie tādi sīkumi...
kad biju izlasījusi gandrīz visu "eleganto" tulkojumu, pašās beigās mani tiešām uz smiekliņu paķēra viens mazs teikums -

latviski: Paklau, tu jau atvaļinājumā?
angliski: Carpet, you leave us?

no tiesas tragjiski.
mana dzīve bez tevis būs tik tukša un bezjēdzīga...gandrīz liekas, ka manas sirds sāpes atspoguļojas manā ķermenī...man salst pēdas! kā tu vari mani pamest, kā tu tā vari, ak, paklāj mans???

jauku nedēļas nogali, mīļie! :)

pārmaiņas pēc kaut kas lakonisks.

2008-10-30T01:07:00.001+02:00

ir rudens un
es gribu būt kļava
spožumu nomest
bez skaņas
un stāvēt tavā
priekšā kaila

ir rudens bet
nozīmes nav laikam
gredzenu gadi
pāraug pāri bet
serdē mēs visi
esam zaļi

ir rudens un
es gribu būt kļava
stāvēt tavā priekšā
kaila un zaļa
un ļaut sevi lasīt
bez skaņas

jo tad tu
varbūt kā agrāk
ietītu plecus
man segā
un ļautu lūpām
lai čukst -

"man arī tevis
ļoti trūkst"

p.s. piesavināties drīkst tikai ar atsauci :)

mēs, dārzeņi, marinējamies burciņās

2008-10-25T10:53:00.007+03:00

es kārtējo reizi esmu nonākusi pie "sensacionālas" atklāsmes, ka es par daudz domāju. un pat ne tā, ka man tam būtu laika. domāšana aizlien priekšā citām lietām (darbam, miegam utt). Un kā vienmēr, jo vairāk to domu galvā grozi ar apziņu, ka nevjadzētu tā domāt, jo stulbāks paliec.
tā man pa vidu visam ienāca prātā geniāla doma iet apēst savas domas. nu tā burtiski - norīt kopā ar vistreknāko lazanju ielejā + milzu tiramisu un noskalot ar baltvīnu. grūti pateikt, vai vainīgs bija tas pēdējais posms vai kaloriju/tauku daudzums kopumā, bet gultā pirms aizmigšanas es vēl pāris apļus ar karuseli izbraucu.
kas notika ar domām? uhhh...man liekas, ka kalorijas tikai palīdz.
izdomāju, ka man ir visas tiesības domāt tā kā domāju, ka tādēļ es neesmu slikts cilvēks, un tie no jums, kas nonāks ellē (un es esmu droša, ka tādi būs) mani tur nesatiks.
laiku pa laikam mēs visi kādu domu savā burkā marinējam. tikai cits glumāku, cits ne tik ļoti.

p.s. manas marinādes recepte pieprasa labu mūziku. šoreiz man garšai šo prasās:

http://www.youtube.com/watch?v=hSH7fblcGWM
(ja links atkal nedarbojas, sameklējiet paši: sia - breathe me)

p.s. nē, tā nav drukas kļūda. es nevaru uzrakstīt mīkstināto G ar šo klaviatru. :)

dū jū sī? its bjūtifl

2008-10-05T01:01:00.004+03:00

pēdējā laikā atkal pārņem sajūta, ka mana dzīve nav īsta. tāda filmas izjūta. nu, zini, kad redzi sevi no malas. kad es tajā vakarā stāvēju pie tās mazās itāļu saldējuma kafejnīcas tepat ap stūri, kaut kas mani atkal atrāva no realitātes. sajūta tāda it kā paceltos gaisā pati aiz sava pakauša, visām skaņām apstājoties. parasts tumšs darba dienas vakars, nepacietīgs divgadnieks pie rokas, bet kafejnīcai slēģi aizvērti. svecītes, baltas puķes un melnas lentes. uz durvīm atvadu dzejolis Mateo. es, patiesībā, atcerējos, ka viņa vārdu esmu dzirdējusi tieši vienreiz. savāds puisis. tikai paaris gadus vecāks par mani. vienmēr sveicināja, pat ja tikai gāju garām, un vienmēr mulsa, kad gāju pēc sava šokolādes saldējuma. trīs mēnešu laikā tikai vienreiz redzēju viņu smejamies - tad, kad saraudājusies prasīju pēc trīs šokolādes bumbām vienā konusā. bet vispār es viņu nemaz nepazinu. mēs nekad nerunājām, viņš vienkārši vienmēr bija tur. vietā, kur tu esi viens kā pazaudēts cimds, rodas neīsta pazīšanās sajūta, neīsta realitāte. vientulība liek pieķerties katrai vismazākajai draudzības pazīmei. un kaut ar prātu saproti, ka nekad neesi pazinis to cilvēku, nekad neesi runājis, jūs nekad neesat bijuši draugi, tomēr pavisam vienkārši kaut kas tavā ikdienā pēkšņi iztrūkst. un ir savādi.
dzīvojot kalnos, bēru zvanus dzird visā pilsētā. un atkal tev gribot negribot tiek atgādināts par pasaules dabisko ritmu. kā mamma teica - cilvēki dzimst un mirst. viss notiek, kā tam jānotiek.

"aiskīm šop kloust? nestādā?"*
"em.. nee, zaķi, nestrādā. iesim labāk...em...iesim uz parku, labi?"
"lampinas...dū jū sī? its bjūtifl"**
"mjā"

~~~

* - "ice cream shop closed? nestrādā?"
** - "lampiņas... do you see? it's beautiful!"

if i were you, i'd probably want to be me again

2008-09-21T01:06:00.005+03:00

kaut kad nesen tieši runāju ar Heidiju - meiteni no Filipīnām, kas tagad jau mēnešus 5 ir apmaiņas programmā, par to, ka ilgāku laiku uzturoties vietā, kur cilvēki runā tev ne tik labi saprotamu valodu, agrāk vai vēlak tu sāc ilgoties pēc kā pazīstamama. it kā jau mācījos to vācu valodu gadus 3, bet lielākoties man nav garastāvokļa koncentrēties. ar laiku pierodi iet pa ielu un klausīties tikai savās domās, un, zini, ir pat diezgan labi, neviens netraucē. bet tad pēkšņi izdzirdi kādu angliski runājam un galva automātiski pagriežas. un tad kaut kad pat par normu kļūst pieiet klāt un aprunāties ar iespējams vienīgajiem jaukajiem cilvēkiem pilsētā (ja neskaita dažādu nacionālo virtuvju personālu un dakterus, kas abos gadījumos nav vācieši). par latviešu valodu nemaz nav runas, to es te tikai venreiz esmu dzirdējusi un tad pat kurpju veikalā uz divām sekundēm. bet angļu valoda jau arī gana pierasta, "ģimenē" lietojot gandrīz tikai to. un tad tā arī reizēm sanāk "aizklausīties" svešā sarunā tikai tādēļ vien, ka skan pazīstami.
tā es te vakar, nē, aizvakar, izdzirdēju divus runājam. jauns vīrietis teica meitenei - i just want you to love me no matter what. till deah do us apart. no matter..
es tik ātri pagāju viņiem garām, ka pat nedzirdēju, kas sekoja. bet meitene noklausījās un atbildēja, pēc sejām spriežot,kaut ko labu. bet es kaut kā...aizodomājos. es laikam, ja ne uzreiz pieri sarauktu, tad ar neko piekrītošu tik un tā netbildētu. te būs kāpēc.

jau pašos pamtos ir jocīgi apsolīt kaut ko, kas ir balstīts uz jūtām. cilvēks bieži vien tikai tādēļ vien ir pastulbs, ka viņam ir jūtas un tāpēc, ka tās mēdz mainīties. nav tā, ka es neticu mīlestībai vai laulībai, kas pašos pamatos balstās uz solījuma, es patiesībā ticu, vai arī vienkārši gribu ticēt. bet te ir jaātcerās, ka..kā nu tur bija... gan priekos un bēdās, gan bagātībā un nabadzībā, slimībā, līdz nāve viņus šķirs.. tā, ja? un nevis "no matter what". "no matter what" man izklausās pēc solījuma paciest jebko, ko es tev varētu nodarīt un nesūdzēties gadījumā, ja tāds brīdis pienāk. un apsolīt ko tādu..? nu, paldies, nē.

nezinu. lai cik jocīga brīžiem man mana dzīve neliktos, man vismaz prieks, ka no manis negaida "no matter what" solījumus. ir labi dalīt līdzīgu (un saprātīgu) filozofiju. bet vispār, mīļie, varbūt daudz neklausieties. es tikko te izpildīju personības testu ar simtiem jautājumu, kurš pavēstīja, ka es esmu slikts, narcistisks cilvēks tikpatkā bez morāles, līdzcietības un uzticības citiem, kam ir problēmas ar dusmu savaldīšanu un kurš pie tam vēl ir dziļi neirotisks un izdzīvo depresīvu paranoju, un lai aizbēgtu no visa tā ieurbjas savā iekšējā pasulē tik dziļi, ka tas robežojas ar psihisku nelīdzsvarotību. toties ir apveltīts ar izcilu iztēli, pienākuma apziņu un intelektu, tāpēc labi varētu kļūt par psihoterapeitu. vai psiho. :) tāpēc, kas zin, varbūt tās domas no manas paranojas nāk. bet vispār, ja tā padomā... kā tev šķiet, tā ir laba doma teikt nelīdzsvarotam cilvēkam ar dusmu savaldīšanas problēmām, ka viņš ir slikts cilvēks?

uz nots> http://www.youtube.com/watch?v=RwnEMYWpeuY

p.s. meitene bildē, kā man reiz teica, esot es. bet vispār viņu sauc Suiseiseki un viņa dzīvo tur, kur ķirši visskaistāk zied :)

ak dies, kas par sliņķi!!

2008-09-12T21:31:00.003+03:00

errrrgh, jā, šoreiz jāsāk ar atvainošanos. zinu jau zinu, ka laika trūkums nav nekāds attaisnojums, piecas minūtes mazam ierakstam var atrast vienmēr (lai gan nē, tās nekad nav piecas minūtes. pus stunda kā minimums), bet pēdējā laikā man katra minūte ir dārga. bet daudz šajā tēmā es šodien braukt negribu. labāk par to, kas interesants man galvā sakrājies.

saaksim ar kārtējo stulbumiņu, ko uzraku internetā.

atceros gadījumu, kad mans angļu draugs klubā latvijā netīšām uzskrēja virsū savam dvīņu brālim. nu, ne gluži, bet gandrīz vai. radinieki viņi nebija (lai gan... kas to var zināt..??), bet pēc skata gandrīz atšķirt nevarēja. tā jau saka, ka teju vai katram kaut kur pasaulē ir līdzinieks. Nu, kā ir, gribi atrast savējo? es varētu vēl pavilkt garumā un neteikt, bet, lai iet - apciemo www.ilooklikeyou.com, izveido profilu un ļauj saitam tev piemeklēt līdziniekus starp visiem biedriem. viens mazs brīdinājums - esi uzmanīgs ar bilžu mainīšanu. to var izdarīt tikai divreiz, pēc tam datu bāze saglabās pēdējo bildi uz pus gadu, lai nodrošinātu tās darbību. jāteic gan, ka savu perfekto līdzinieku vēl neesmu atradusi, bet, lai paarbaudītu, vai sistēma principā darbojas, es izveidoju divus dažādus profilus ar atšķirīgām bildēm. un ziniet, meklētājs tiešām atrada otru mani kā vistuvako līdzinieku :) tāpēc pamēģiniet droši, kas zin varbūt atrodat savu dvīni, kurš visu mūžu ticis no jums slēpts kaut kur dziļi āfrikas džungļos :P

ar nākamo komentāru es droši vien riskēju norauties pa mizu, bet jūs neviens mani te nevarat noķert (HA-HA!!), tāpēc atļaušos.. :P biju aizgājusi te uz hokeja spēli. spēlēja vietējā komanda pret kaut kādu tur no citas pilsētas, nu, īsāk sakot, valsts iekšējā čempionāta pirmā spēle šajā pilsētā. turpmāk būšot katru otro nedēļu. Es, kā normāls latvietis, nodomāju - aiziešu, pasēdēšu smuki un papriecēšu acis. tas nekas, ka, kā jau mazajās spēlēs parasti, cilvēku nebūs daudz un komandas nepazīstamas, gan jau tāpat būs jautri. bet zin' kas ir? ZIN' KAS IR? - es smagi kļūdījos.

nee, nee, bija jautri. es kļūdījos par to smuko pasēdēšanu. es dziļi atvainojos visiem patiesajiem hokeja faniem, bet būsim nu godīgi - lielākoties vidējais (aritmētiskais?) latvietis par hokeju atceras tad, kad TV3 saak laist reklāmas par pasaules čempionāta tuvošanos. tā ir kā zīme - jāsak patiprināti dzert alus un fanot. Bet tā kā Vācijā cilvēki alu pastiprtināti dzer visu laiku, diezgan loģiski ir arī tas, ka fano viņi par katru pat vismazāko spēli.

vienā vārdā - iespaidīgi! Tomasam mazliet bija bail no aurojošajiem pūļiem, un visvairāk patika ledus tīrāmā mašīna. Man, personīgi, ļoti simpatizēja dīdžeja humora izjūta: kad uz laukuma iet vaļā kautiņi, hallē ieslēdzas krāsainās gaismas un saak skanēt "Love is all around" :D vai nav burvīgi :)

vispār man vēl daudz kā ir ko teikt, bet, pirmkārt, es nezinu, vai savus prātojumus gribu jaukt kopā ar ikdienas niekiem, otrkārt, man ir slikums rakstīt. tāpēc pavisam īsi:

1) "Tev vēl visa dzīve priekšā, paspēsi" ir stulbums. ja nu visa tava dzīve, kas tev vēl priekšā, izrādās 2 dienas?

2) neviens dzīvē nesatiek nepareizos cilvēkus. tas ir muļķīgs attaisnojums. jautājums tikai ir, vai mēs pareizi saprotam, kādu lomu šie cilvēki mūsu dzīvē spēlē un ko tieši no viņiem mums vajadzētu iemācīties. un var izrādīties, ka jāiemācās ir to, ka neko no viņiem mācīties nevajadzētu.

3) ir cilvēki, kuri neliksies ne zinis, kamēr būsi laipns un lietosi "lūdzu", un palīdzēs tev tikai tad, kad sāksi kliegt. jocīgi cilvēki.
4) kas lēni nāk, tas ilgi jāgaida. jācer tikai, ka tiešām labi nāks.
5) par cilvēkiem atmiņā drīzāk jāpatur labais. tad, lai pasmaidītu, reizēm vajag tikai iedomāties par viņiem.

tas šodien viss.

par Tibetu.

2008-08-09T17:16:00.002+03:00

Par brīvu Tibetu!

tiem, kam patīk ar visu iepazīties brīvi pašiem un oriģinālvalodā + tiem, kas vēlas pievienoties - http://www.candle4tibet.org/

Nestāvēsim malā vienaldzīgi! pat, ja tas ir vienīgais veids, kā vari iesaistīties, izdari vismaz to - aizdedz sveci par Tibetu! Pirmais gaismas protests tika izteikts 7.augustā, dienu pirms olimpisko spēļu atklāšanas, kā pasaules apliecinājums Tibetai, ka mums rūp. Sveci 21.00 pēc vietējā laika iedegt logā, draugu pulkā vai kādā no publiskajiem pasākumiem bija aicināts ikviens, kuram nav vienalga.

Nākamais gaismas protests tiek organizēts 23.augustā 21.00 pēc vietējā laika, dienu pirms olimpisko spēļu slēgšanas, kad cilvēki ar iedegtām svecēm ir aicināti pulcēties pie Ķīnas vēstniecībām visā pasaulē. Šis gaismas protests dod iespēju nevardarbīgā veidā paust savu atbalstu Tibetai.

Tikai valstu valdību manttrasuības un/vai baiļu dēļ savulaik Tibeta tika atzīta pat Ķīnas Tautas Republikas daļu. Ir pienācis pēdējais laiks parādīt, ka mēs neesam liekuļi un diegabikši. Atceries, ka mēs šobrīd būtu turpat, kur Tibeta, ja ne kādreiz citas pasaules valstis būtu par mums iestājušās. Un Tibeta ir tikai viens posms.. Ķīnas kontā ir vēl daudz noziegumu. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Saaksim ar Tibetu!

Kā vēl tu vari palīdzēt Tibetai:

apciemo http://dharmashop.com/display.mgi?CAT=ft&gclid=CJe285f_gJUCFQS-ugodJXJTrQ un pasūti kādu no produktiem. Iegūtie līdzekļi tiek Ziedoti Tibetas atbalstam (+ krekliņa neesāšana, piemēram, popularizē ideju)

apciemo http://www.tibetanhealingfund.org/helpUs.php un palīdzi pa tiešo, bez starpniekiem. ziedo līdzekļus vai, kam drosmes patiešām netrūkst - piesakies par brīvprātīgo!

trash

2008-08-01T17:04:00.004+03:00

ikviens ir pelnījis saņemt dzīvē labu, tāpēc es nenožēloju, ka izdarīju ko jauku kādam, kas par mani piemirsis. man tikai žēl, ka tieši es esmu viena no tiem, kurus aizmirsa. jocīgi, kā tas dzīvē kādreiz notiek.

es vēlaizvien vēlu visu to labāko, bet vairs neesmu droša, ka gribu tikties vai runāt.

man par to vēl mazliet jāpadomā.

feeling slightly dizzy

2008-07-27T04:13:00.004+03:00

tiem, kas par melno.
(humoru)

cyanide and happiness http://www.explosm.com/

Schloss Liderhof, jeb kā izniekot astoņus ar pusi miljonus marku sešām istabām.

2008-07-23T17:39:00.013+03:00

beidzot kaut kas arī no ceļojumu peizīmēm :)

Schloss Linderhof, jeb Linderhofas pili 19. gadsimtā uzcēla Bavārijas Karalis Ludvigs II. Ir diezgan uzjautrinoši salīdzināt sešu istabu pili ar Francijas Luija XIV Versaļu, taču tieši no tās Ludvigs II otrais smēlās iedvesmu. Patiesībā viņš bija tāds Luija XIV fans, ka uz vienas no Linderhofas sienām ir pat viņa portrets. Otra lielā personība, par kuru Ludvigs II sajūsminājās, bija Rihards Vāgners. Savā pilī vinš novietoja Aelodionu - savādu pianīna un ērģeļu miksli klavieru izskatā - ar domu, ka tad Vāgners varētu apciemot pili, lai paspēlētu instrumentu. Pats Vāgners gan nekad tā arī neatbrauca, pat zinot, ka apzeltītais aelodions visdrīzāk ir visdārgākais piemineklis viņam, kāds jebkad pastāvēs.. :) Tas gan neliedza Ludvigam II skandināt viņa mūziku visur un vienmēr. Pat tagad (ar muzeja darbinieku rokām.. ). Un pat alā. Jā, tur ir arī ala. Ar ezeru un pat laivu tajā. Tur Ludvigs esot vizinājies un klausījies mūziku.. :) bet, atgriežoties pie pils, bez Vāgnera mūzikas istabai nebija nekāda pielietojuma. Tāpat kā sapulču telpai, kas bija gluži simboliska, jo tajā Ludvigs II nevienu sapulci tā arī nesasauca, tā tur vairāk atradās tādēļ, ka karalim tādai pienākas būt.

Viena no pils interesantākajām telpām ir karaļa guļamistaba, lielāka nekā vairumā hrusčovku viss dzīvoklis kopā un ar 7 metrus augstiem griestiem. Pa milzīgajiem logiem paveras brīnišķīga ainava uz ūdenskritumiem pils dārzā..un spoguļos atspīd griestu gleznojumi. Un par spoguļiem runājot, tie ir izvietoti visās pils telpās, iestrādāti tik perfekti, ka nekas neduras acīs. Patiesībā, visā pilī nekas nekur neduras acīs un nešķebina kā lielākajā daļā tāda veida celtnēs. Linderhofā viss ir saskaņots līdz vismazākajaām detaļām.
Pils visiespaidīgākā telpa nenoliedzami ir spoguļu zāle. Pats Ludvigs to vairāk izmantoja kā dzīvojamo istabu, kur viņš pavadīja daudz laika lasīdams. Sākumā, tajā ieejot, tā nešķita nekas īpašs. Tie paši apzeltītie kokgrebumi kas visur, taada pasha stila lustra un gleznojumi, tikai mazliet vairāk spoguļu. Bet tad, kad nostājos starp diviem pretēji vērstiem spoguļiem...man, goda vārds, gravitācija apakžokli pie grīdas gandrīz pielīmēja. Skats ir prātam neaptverams..tu, šo vārdu vistiešākajā nozīmē, redzi bezgalību!
Tur stāvot, es zināmā mērā aptvēru, kā Ludvigs varēja tur noslēgties vientulībā no visas pasaules, dienas pavadīt guļot, bet naktīs aizdegt sveces un lasīt tur grāmatas..es arī varētu..Principā, tā Ludvigs arī 40 gadu vecumā tur noslēgtībā nomira. Nekad neapprecējies, bez bērniem, izvairīdamies pat no kalpotājiem. Nevienam arī īsti nav skaidrs, kas tieši bija viņa nāves iemesls. Bet varbūt tur arī nemaz nevajag rakties.

Bildes pils iekšienē uzņemt ir aizliegts, to arī respektēju. te shis tas no aarienes

kā saglabāt siltumu

2008-07-17T10:50:00.004+03:00

ar jauno draudzeni Leilu nakšņojām teltī. un, protams, tieši tajā naktī vajadzēja lietum kā no muzikālajām strūklakām gāzties, tikai ar to atšķirību, ka ūdens dangāšana pa telts jumtu ausis īpaši nelutināja. var jau teikt, ka tas bija tas, kas neļāva mums aizmigt, bet, ja tā pavisam godīgi, tad palikšana teltī vasaras vidū nav tik daudz domāta gulēšanai, kā sarunām par visu un neko. un tā mēs aizrunājāmies par siltuma saglabāšanu. attiecībās, nevis teltī. kā to noturēt, kad pa vidu attiecībām iezogas attālums?

mūsdienās, kad ar lidmašīnu var nokļūt prakstiski jebkur, cilvēki maisās pa pasauli gandrīz nemitīgi. un tā maisoties arī satiekas, katrs no savas pasaules malas, bet tik traki saderīgi, ka nekāds attālums nākotnē nevar šķirt. nu, tā vismaz saakumā šķiet. kaut ko attālums attiecībās pamaina gandrīz vienmēr (atkarīgs no attāluma un ilguma), taču..ne vienmēr uz sliktu. bet par to vēlāk.

vispirms nākas atradināties no kopīgiem ieradumiem. sāk pietrūkt visas tās lietas, kuras kādreiz bijušas pilnīgi pašsaprotamas un, iespējams, pat maznozīmīgas. rīta tējas tase, kopīgs pusdienlaiks, sadošanās rokās un "kā man šodien gāja" sarunas - tas viss pēkšņi ir citādi. tagad ir "labrīt" sms telefonā, pusdienlaiks dažādās laika joslās, pāris bildes, lai nepiemirstu kā izskatās, un, labākajā gadījumā, pagaras telefonsarunas. nav gluži tas pats, ne?

šodien par dažām vienkāršām lietām, kas padarīs attālumu kaut nedaudz ciešamāku.

sūti pastkartes vai raksti īstas vēstules

zinot, cik astronomiskas summas dažos tīklos tiek pieprasītas par starptautiskiem zvaniem un sms, starpība starp naudu, ko iztērē markās vai telefonsakaros, nav nemaz īpaši liela. vai nav vispār. bet emocionālā starpība ir milzīga. iedomājies, cik mīļi būtu "labrīt" sms vietā saņemt skaistu, rokrakstā rakstītu pastakrti! nemaz nerunājot par to, kāda vērtība piemīt vēstulēm! protams, ir labi saglabāt tādu ātru saziņas veidu kā internets vai sms, bet papildus tam dažas vēstules radīs daudz vairāk siltuma.

nemoci telefonu, gaidot zvanu

telefonam nudien nekas nenotiks, ja abi (tu un telefons) būsiet ārpus mājas un nodarbināti. prātam ir nepieciešams kaut kas, ap ko grozīties. sēžot mājās un hipnotizējot telefonu, tu tikai sāksi būvēt versijas, kāpēc zvans kavējas vai sms liekas strupa, ko tas varētu nozīmēt, kur un ar ko tavs ceļotājs tagad ir. un ko vispār dara... galu galā, brīdī, kad telefons iezvanīsies, tu būsi pārgaidījies, aizdomu pilns un pārjūtīgs. tā vietā, lai pateiktu ko mīļu, uzdosi muļķīgus jautājumus un, lai ko otrs teiktu, klausuli visdrīzāk noliksi pikts. tāpēc nemoci sevi, otru un telefonu, pazūdi no mājas, palasi grāmatu, uzkop māju, aizej uz zoo - turpini dzīvot! un tas daļēji atrisinās arī mazo, kluso greizsirdību, kas agrāk vai vēlāk uzpeld. lai tiktu galā ar to -

atceries, jūs abi jūtaties līdzīgi

tavs aizbraucējs mācās kopā ar veselu baru superatraktīviem cilvēkiem, vai viņa draugam ir izskatīga māsa/brālis, kas daudz laika pavada ar viņiem, un tev pat sķiet, ka dažās bildēs viņš flirtē ar blakus stāvošajiem? mazā, viltīgā greizsirdība piezagusies nevienam nemanot. bet tagad padomā - vai tad tu tiešām flirtē ar saviem pretējā dzimuma draugiem? vai tad tevi vispār interesē, ka kāds mēģina flirtēt ar tevi? (lai kas viņš arī būtu - angļu valodas skolotājs, pastnieks, trešā stāva kaimiņš vai paardevējs kioskā aiz stūra), pat ja samērā pievilcīgs? visdrīzāk taču, ka ne. tu tver katru mirkli, ko vari pavadīt ar savu tālinieku, bet pievilcīgajiem pretējā dzimuma draugiem drīzāk paraudi uz pleca, kā tev tava mīļuma trūkst.

un tici man, otram ir tāpat.

esi atklāts un izpaud emocijas

ikdienā daudz par to, kā jūties, pasaka tava stāja, sejas izteiksme vai balss tembrs. čatojot internetā paliek tikai sausais atlikums - teksts, kuram bieži vien var tik piedēvēts dažāds emocionālais fons. ir svarīgi, lai tādēļ nerastos mulķīgi paarpratumi. atklātība gan ir svarīga vienmēr, neatkarīgi no attāluma, bet te tai zināmā mērā vajadzētu robežoties ar tiešumu. nosauc savas emocijas vārdos! lai otrs jūt, kad esi apmierināts un kad kaut kas tevi nomāc.

izdomā interesantus veidus, kā pavadīt laiku kopā

ja vien abiem ir internets, paveras milzu iespēju lauks. saslēdzieties tiešsaistē un uzspēlējiet kādu spēli, kas jums abiem patīk. noskatieties kopā filmu. uzņemiet viens otram smlieklīgu fotokomisku ar sevi galvenajā lomā. tas var būt pilnīgi jebkas. jebkas, kas rada zināmu tuvības sajūtu un liek pasmaidīt :)

es solīju pastāstīt arī par labo pusi. pirmkārt, kā jau teicu, tu sāc atkal novērtēt visas tās mazās lietas, kas jūs vieno. katram mazam mīļam vārdiņam ir divkāršs svars. un atkalredzēšanās prieks atsver visas atšķirtībā pavadītās dienas..nekas jauns un oriģināls.? bet tieši tik vienkārši tas arī ir :)

I am Charlotte Simmons

2008-07-16T15:18:00.004+03:00

zinu, zinu, ka otrdiena jau garaam, bet taa saucas graamata, kuru tagad lasu. Bet vispirms par autoru. Toms Wolfs (Tom Wolfe), pilnaa vaardaa Thomas Kennerly Wolfe, savaa muuzhdien baltajaa uzvalkaa, kas ir vinja firmas ziime jau gadu desmitiem, ir dziiva Njujorkas legjenda. Lasot vinja graamatas, praataa nevareetu ienaakt, ka vinjam shobriid ir jau 77 gadi, un graamata " I am Chralotte Simmons " ir izlaista tikai pirms chetriem gadiem. Taa runaa, ka vinjsh, pirms raksta jaunu graamatu, sadraudzeejas ar konkreetiem tipaazhiem, lai pats pievilktos ar visu tiem raksturiigo - dziives stilu, runas veidu, nu, buutiibaa visu. Taa vien liekas, ka kaadu laiku pirms shiis graamatas izdoshanas, vinjsh ir labu briidi paviesojies pie studentiem... jo graamatas galvenie varonji ir tieshi vinji. mani nebeidz paarsteigt tas, cik preciizi vinjsh atdarina jaunieshu runas veidu...ja es tagad iedomaajos savu vecteevu rakstaam graamatas, lietojot taadus izteicienus, tad..vispaar, ja godiigi, es to pat nevaru iedomaaties. :)

lai nu kaa, vinja graamatas ir kaut unikaals. liela dalja no taam, patiesibaa, ir balsiitas uz reaaliem notikumiem, piemeeram, taa pati " The Right Stuff". Es gan nezinu, vai jums tas kaut ko izsaka, bet visur citur pasaulee, kur '79 gadaa nevaldiija cenzuura, taa bija absoluuts bestsellers. Taapat kaa veelaak, 1987tajaa, " The Bonfire of the Vanites", kas gan ir briivs izteeles auglis (nevis uz realitaati balstiita). lai saprastu manu sajuusmu par Tomu Wolfu, iesaku izlasiit vismaz shiis triis gaamatas.

mazliet salkani jau ir, bet kuru tas tagad interesee

2008-07-14T14:57:00.003+03:00

nonaacu pie secinaajuma - kad viedoklji dalaas, visgruutaak vienoties ir tiem, kuriem patiik piekaapties.

bet tomeer tas ir bezgala piemiiliigi kaa divi cilveeki var iesliigt diskusijaas tikai taadeelj, ka abi veelas buut miilji...un izdabaat :)

upsii deiziis :D

2008-07-13T00:29:00.003+03:00

tas tagad ir Tomasa jaunaakais un populaaraakais teiciens. blakus 'o mai gaaaaaad!' un 'fantasssstisks' :))))

jebkuraa gadiijumaa - atvainojiet manu prombuutni, esmu vai nu aiznjemta, vai nogurusi. shodien bija paaris briivas stundas, bet taas nudien pie kompja negribeejaas pavadiit. taa vietaa izgaaju araa ar jaunajaam draudzeneem un uzsitu kaartiigu meitenju klachinju. sapratu, ka man tas pat mazliet pietruuka. nekad gan taa iisti meiteneem neesmu uzticeejusies (kaa jau starp puikaam augusi), bet peedeejo gadu laikaa pat biju pieradusi. un tagad, kad kaadu laiku vieniigais, kam vareeju uzticeeties, bija mans pieziimju blocinjsh, ir tiiri labi aprunaaties ar dziiviem cilveekiem :) pie tam, cilveekiem ar kuriem nekad ieprieksh taa neesmu runaajusi. iepaziishanaas process vienmeer ir interesants.

zheel gan, ka shodien fochuku aaraa neizvilku. Te, ielejaa, maakonji savilkushies. njemot veeraa, ka esmu krietnu tiesu augstaak virs juuras liimenja nekaa Latvija, maakonji, sapluustot ielejaa, aizsedz gandriiz visus kalnus un teju vai maajaam jumtus skraapee :) nu ne gluzhi vispaar, bet skats taads briizhiem ir.

braalis man te vakar mazliet uzbrauca par valodu... eh, nu..pirmkaart, man te nav latviskaas klaviatuuras. ar to naaksies samierinaaties. otrkaart, vairaakumaa gadiijumu es te rakstu buudama krietna paguruma staavoklii, tas daudz ko maina. it iipashi gramatikas kvalitaati :D bet vispaar joki mazi ar taam valodaam. briizhiem pati nepiefikseeju, kaa maisu visas kopaa. par to ir atljauts aizraadiit. par paareejo kush! :) anda laba meitene :)

effff!!!! nav garumziimju.. :(

2008-07-08T22:02:00.001+03:00

tik daudz iespaidu, ka nezinu ar ko saakt. saakshu riitdien :DDDD

The Genographic Project

2008-07-02T23:35:00.008+03:00

jeb pētījums, kuru šobrīd īsteno National Geographic, ir kaut kas, par ko gribēju pastāstīt jau sen. doma tāda - pasūti no National Geographic komplektu, uztriep siekalu paraugu un nosūti to atpakaļ. gudri vīriņi (un netikai vīriņi) laboratorijā izanalizēs Tavu mitohondriālo DNS (kas tiek nodots pa paudzēm pa mātes līniju un atklāj Tavu materniālo izcelšanos) vai Y hromosomu (kuras informācija tiek nodota no tēva dēlam un tādejādi atklāj Tavu tiešo paterniālo izcelšanos. tā pieejama tikai vīriešiem, saprotams). pretī Tu saņem informāciju par savu seno izcelšanos. tas NEnozīmē dzimtas koku ar 5 dučiem radinieku, tas nozīmē, ka pētnieki pēc Tava DNS noteiks, no kurienes Tavi agrīnie senči tūkstošiem gadu atpakaļ ir nākuši, kā pārvietojušies, kādam visas cilvēces dzimtas koka atazaram Tu piederi. laika gaitā, zinātnei attīstoties, varētu tikt iegūts pat vēl vairāk informācijas. tas nav obligāti, bet tā kā rezultāti ir anonīmi, Tu vari iesniegt savus datus kopējai projekta datubāzei un piedalīties vērienīgā mūsdienu pētījumā. Pasūtot komplektu uztriepes noņemšanai, līdzi nāk vēl visādi štruntiņi (pāris bildes, cd un vēl šis tas) no National Geographic. diezgan kārdinoši, ne? tikai tāds sīkumiņš - tas izmaksā nepilnus 100 dolārus :D, kas patiesībā noplicina lielāko daļu no manas sajūsmas par šo projektu. mans pētījumu metožu pasniedzējs teiktu - ja gribi, lai cilvēki piedalās, iekārdini viņus! šajā gadījumā interese neatsver 100 dolārus, žēl.

https://www3.nationalgeographic.com/genographic/participate.html

heading off

2008-07-02T21:56:00.006+03:00

nu ko, mantas beidzot sapakotas, rīt dodos atkal tālāk. pirms ierašanās Vācijā, kur pavadīšu ilgāku laiku, dažas dienas izmatošu, lai apskatītu vēl šo to citu Eiropā, bet par to vēlāk. kad atgriezīšos, visdrīzāk. un atgriezīšos es tikai otrdien. tad kopā ar Simply Divine aprakstu dabūsiet arī visas ceļojuma piezīmes :))
vairāk arī nekā daudz man nav ko teikt šodien. tikai tas, ka jūtos neticami labi, ir atgriezusies ticība..em..teiksim tā - tam, kam to gandrīz biju zaudējusi. tādās lietās palīdz konkrētums - konkrēti vārdi, plāni un darbi.
un vēl sirds siltums. tas, varbūt, pat visvairāk.

garlaicīgā otrdiena ir klāt :D

2008-07-01T23:49:00.003+03:00

mēģināšu vēl paspēt šodienā..

tātad! otrdiena ar grāmatu aprakstu ir klāt! man gan jāatzīstas, ka grāmatu vēl neesmu pabeigusi, nav bijis laika tā kārtīgi nosēsties un palasīt. par grāmatu, ko lasu tagad - "Simply Divine" by Wendy Holden, es sīkāk varēšu pastāstīt nākamnedēļ (nē, vispār vēl pēc nedēļas, šī nedēļas nogale būs traki aizņemta). jebkurā gadījumā, šodien es varu tikai nedaudz iesākt aprakstu. pēc tā, ko redzu tagad, jāsaka, ka atkal esmu uzdūrusies dziļi meitenīgai grāmatai. tās nav gluži manas mīļākās, bet, padomājot, cik daudz darba man tuvākajā laikā stāv priekšā, tā ir laba, relaksējoša literatūra. ļoti viegli lasāma, ar tādu inčīgu dzīvesprieku iekšā. reizēm pat šķelmīgu smaidiņu uzdzen. no otras puses, grāmata brīžiem apstulbina ar savu tiešumu un pat nedaudz bezkaunīgajiem izteikumiem. un tas, patiesībā, ir diezgan interesanti...dzirdētu es kādu tā skaļi runājam, droši vien par lētumu mazliet drebinātos, bet grāmatā tas parādās kā skaļi neizteikts spriedums/fakts un tas to automātiski padara pieņemamāku. jo..būsim godīgi, ko tikai cilvēku slimīgie prātiņi reizēm nesadomā! :) visādas normas liek mums ikdienā turēt muti, bet grāmatā tās ir mazliet pārkāptas. šis ir tas gadījums, kad varat izvēlēties paši - savāda vai dīvaina tā grāmata ir.. :)

par sižetu aiznākamnedēļ :) (skan tālāk nekā ir)

mežus pārklāj snieeeeegs!!! (un mazliet par izmaiņām)

2008-06-30T16:35:00.007+03:00

es ticu, ka šī tēma jau visiem ir apriebusies, bet gribot negribot pie tās jāatgriežas..jā, mērfija likumi. cik stulbi tas ir - stresā sajaukt telefona kartes pin kodu, nevarēt atrast puk kodu un karti tādejādi nobloķēt, nopirkt jaunu karti, bet sajaukt arī telefona kodu un nobloķēt arī to, nopirk jaunu telefonu, tad atcerēties, ka vecajā telefonā palicis bankas kartes pin kods, kurš nekad nav zināts no galvas, pasūtīt arī jaunu bankas karti un tad pavisam nejauši atrast to sū lapeli, kur pirmās kartes puk kods rakstīts...

es sev šobrīd mazliet riebjos, goda vārds.

lai gan vispār nē, es baigi foršā tomēr esmu :D

pārejot uz gaišākiem toņiem, es vakar atkal nejauši "mežus pārklāj sniegs..." sāku dziedāt, un man ir aizdomas, ka tas tāpat kā pagāšgad nepāries līdz pat Ziemassvētkiem. un runājot par Ziemassvētkiem, tie šogad būs nepārspējami! vēl par agru par to runāt, bet es zinu...es zinu, ka tā būs.. :)

p.s. kad par to aizdomājas, tā dziesma laikam saucas "Zvaniņš skan" :D , es nekad tālāk par "mežus pārklāj sniegs, lāčiem ziemas miegs" netieku.. :D

kāds vēl vēlas aplipināties? reku angliski un bezgala šarmanti.. :)http://www.youtube.com/watch?v=lMnTRx_vPGI

starpcitu, es mazliet pārveidoju "etiķešu" sistēmu. atslēgas vārdu sāk palikt mazliet par daudz, tāpēc domāju, ka ērtāk būs pāriet uz sadaļu sistēmu. zem katra ieraksta apakšā ir minēts, kādai (vai kādām) sadaļām ieraksts pieder. ja kādreiz ir vēlme emuārā kaut ko atrast, nebraucot cauri visam, padomā, kādai sadaļai ieraksts varēja piederēt un spied labajā malā uz saites. tur parādīsies visi ieraksti par tēmu :) ir tikai pāris piebildes vēl - nieciņos vienmēr būs tās mazās, jautrās programmiņas kā bēbju taisāmais, piemēram :) mūzikas sadaļā būs arī visi tie ierkasti, kur ir pievienots links uz dziesmu, ne tikai ieraksti par mūziku kā tādu. un pie personām atradīsies visi ieraksti, kuros parādās kādi zināmu cilvēku vārdi. pārējais droši vien ir diezgan skaidri saprotams :)

p.s. paldies tiem, kas regulāri iegriežas! divu nedēļu laikā emuārs apskatīts gandrīz 150 reižu :))

lets make some babies!

2008-06-27T20:38:00.009+03:00

esi kādreiz prātojis, kādi varētu izskatīties Tavi bērni? es esmu, un juatrības pēc pat uzzināju :D

netīšām uzraku saitu, kur, ievietojot tavu un tava saldumiņa foto, ne ilgāk kā 9 mēnešu laikā varēsi noskaidrot, kam gatvoties :)) un vēl pie reizes pasapņot, kā būtu, ja būtu.. jo vari "sataisīt bērniņus" arī ar kādu no slavenībām :)

re, kāds man foršs Deivids Juniors sanācis :D (tas tā kā no Deivida Bekhema, ja kādam nav skaidrs :DD)

gribi paspēlēties? http://www.makemebabies.com/

klāj vaļā!

2008-06-26T23:58:00.005+03:00

tie stulbie likumi man sāk piegriezties.
ja tev ir viena zvanu karte, tu noteikti uzprasies uz nepatikšanām. tā noteikti beigsies visnozīmīgākās sarunas vidū.
ja tev ir divas, tu tik un tā esi neveiksminieks, jo nobeigsies abas kartes. un tieši tāpat... vissvarīgākās sarunas vidū. tu būsi ieguvis tikai papildus 2 minūtes. mļin.
vismaz vienu no tā esmu iemacījusies - ja ir kas uz sirds, klāj vaļā. citas iespējas var nebūt. ne tā, ka es nepaspēju pateikt..tieši otrādāk,paspēju, un tagad prieks!

Līīīī--gooo...Līīīī--gooo...

2008-06-24T20:19:00.013+03:00

sakarā ar sarkano datumu, grāmatu apskata nebūs :D atvainojos jau laicīgi :D

draugiem.lv supersaits atkal lēni mirst, es no gulēšanas mašīnā esmu tik stīva, ka slinkums cīnīties.. apskatīsiet te.

šodien tā īsi..

ko darīju Jāņos?

lasīju puķes...

mēģināju noķert arī kādu sakarīgu kadru..

izdomāju, ka vajadzētu nofočēties arī ar mammu, bet (un te atkal mērfija likumi darbojas) iegrābos tieši skudru pūznī... un pamanīju tikai tad, kad kreisā roka jau bija vairāk melna nekā gaiša...mammai mana kliegšana (un sejas izteiksme) likās varen smieklīga...bildē var redzēt.. :)

uzpinu sev vainadziņu...

uzkūru ugunskuru...

un pavisam, pavisam nedaudz pacīnījos ar lietu..

jauku visiem atkopšanos! :D

grimstot pamatīgā garlaicībā..

2008-06-21T21:38:00.007+03:00

..es šodien pilnīgi bezmērķīgi klīdu pa tvnet lapām, meklēdama ko interesantu, un tas man atkal atgādināja kaut ko, par ko prātoju jau pasen - kādēļ raksti sadaļā "Vīriešiem" vienmēr ir daudz aizraujošāki nekā sadaļā "Sievietēm"? pavisam nopietni, kādēļ cilvēki uzskata, ka sievietēm noteikti gribas lasīt par diētām, zīlēšanām, bērnu kabatas naudām un jaunumiem pamperu tirgū? tā kā mums tiešām nekā cita, interesantāka dzīvē nebūtu... es arī gribu lasīt par Džeimsa Bonda filmām, bārmeņu knifiem, velotūrismu un robotiem! jā, robotiem! tā vien liekas, ka sieviešu sadaļa ir paredzēta pašam sievišķības kalnagalam (nu tam ar ciku cakām, rozā nagiem un žurku padusē), tādai (vismaz) puslīdz inteliģentai un vispusīgai mūsdienu sievietei tur īsti darīt nav ko. saki, ko tad tu vispār tur ej? es neeju! :) visu sadaļu sadaļa tik un tā ir "Tehnoloģijas un Zinātne"! :)

vle mazliet labas mūzikas - http://www.youtube.com/watch?v=e8E2DyXO3Tk&feature=related
un arlabunakti! :)

ja man nebūtu kauns runāt ar tukšu gaisu..

2008-06-19T23:31:00.005+03:00

..tad es noteikti šo vietu pārvērstu videblogā.

vispār, kas zin, varbūt es kādreiz arī kaut ko tamlīdzīgu te ielieku, bet, goda vārds, no malas tas izskatās daudz vienkāršāk nekā patiesībā ir. te es atzīšos vienā no savām vājībām - es esmu slimīga youtube vlogu skatītāja (vlog=video blog, ja kāds nav ar terminu pazīstams). mazliet apskaužu viņu drosmi runāt miljoniem cilvēku priekšā un vēl arī to dabiskumu, ar kādu viņi to dara. satriecoši magnētiskas personības! būtībā tādi paši cilvēki kā es un tu, un tavs trešā stāva kaimiņš, bet viņos klausās, ar viņiem un par viņiem diskutē milzu masas. šodien redzēju klipu mtv, kur saliktas liela daļa no pazīstamākajām youtube sejām, un, zini, uz mani iedarbojās vienkarši apburoši. lielisks veids, kā piesaistīt uzmanību. un tad es aizdomājos, muļķīgi mūzikas videoklipi ir viena miljonā daļa no tā, ko viņi varētu popularizēt. viņi tiešām lielas lietas varētu darīt. es te tagad par cēliem mērķiem domāju..

var jau būt, ka tas tāds meitenīgs naivums, bet man patīk domāt, ka tāds brīdis pienāks :) es vēlaizvien mazliet pacilātā garastāvoklī no vakardienas un mazliet sajūsmināta par rītdienu, iespējams tādēļ :)

jūtos kā makgaivers

2008-06-19T10:12:00.006+03:00

ne visi var pus minūtes laikā no saplēstas kurpes un matu gumijas pagatavot jaunu kurpi, ne? :D vispār man vēlāk arī otra saplīsa, bet tur es tiku galā ar momentlīmi, pavisam neoriģināli.
tagad, saprotot, ka man laikam būs vajadzīgas jaunas kurpes, varētu gaidīt, ka es sākšu murmulēt par cenām, inflāciju utt. vispār sākšu, jā, tikai mazliet no citas puses.
man ir noriebies, ka visi par to vien runā. un vēl par cūkām valdībā, medicīnas sistēmu un saistītajām tēmām. līdz kaklam. ja tā atklāti, par to maļ visi un visur. un vienmēr. jebkurai tēmai pienāk brīdis, kad vairs neko īpaši jaunu nevar pateikt, tāpēc cilvēki griež uz rinķi to pašu veco. Es labi saprotu, ka pažēloties vajag, kā tur bija? - dalīta bēda pusbēda? vai dalīta bēda divas bēdas? bet man to jūsējo (ne pusi, ne veselu) nevajag, goda vārds, un jums manējo netik, pietiks mums katram ar savējo.
tāpēc es arī tagad aizvēršos.
vispār man vakar bija brīnišķīga diena. ir cilvēki, kurus, pa retam satiekot, kaut kādā mistiskā veidā rodas enerģija skriet atkal tālāk un rosīties. diezgan likumsakarīgi gan, ka no viņiem rodas viegla atkarība.. :)))

labam garastākoklim atkal dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=Uec35ppYLIc

tā biju es!

2008-06-18T01:28:00.005+03:00

džīzes kraist, ož pēc sēra! tas laikam no negaisa. vai arī bezmiega, grūti pateikt, tad visādi brīnumi rādās. man vajadzētu izbeigt to snauduļošanu vairākas reizes dienā, tad varbūt arī pa naktīm miegs nāktu :D

lai nu kā, vispār es gribēju runāt par pavisam ko citu. kāds no jums vakar filmu "The Soviet Story" redzēja? satriecoša filma šī vārda vistiešākajā nozīmē. nav jau tā, ka es nebūtu zinājusi par filmā notiekošo, vēsturi kārtīgi mācījos, bet, redzot reālus dokumentālus kadrus, kaut kas iekšā tomēr salūzt. Kā mana mamma teica - vai vispār ir iespējams iztēloties, kas tas ir par pārdzīvojumu, par kuru cilvēkiem ir tik neaprakstāmi grūti runāt visu mūžu, lai cik gadu paietu?

un beidzot kaut kur skaļi izskan viedoklis, pie kura es pieturos jau sen - viņi nav likušies mierā un neliksies. viņi vēl (vai atkal) rosās un te vēl labu brīdi nebūs droši. paranojā ieslīgt negribu, tāpēc šai tēmai vienkārši metīšu mieru. pagaidām.

p.s. tas gan nav gluži primārais iemesls, kādēļ drīzumā uz Vāciju dodos, tomēr, ja kaut kad dzirdat panorāmā, ka Marksa un Engelsa statujas Berlīnē ir nogāztas, ziniet, tā biju es. atkal jau jāsaka, ka beidzot kāds ir skaļi pateicis to, par ko es domāju jau sen. tās statujas ir smiešanās tieši sejā par visu, kas noticis. nav neviena pārliecinoša iemesla, kādēļ tām tur vēl būtu jāstāv. pavisam nopietni.

otrdienās par grāmatām

2008-06-17T12:03:00.009+03:00

tā tagad būs tradīcija. pēdējā laikā ir iespēja tikt pie labas literatūras, jāpiebilst gan, ka ne latviešu valodā. vismaz daļu no grāmatām, par kurām runāšu, visdrīzāk var atrast arī latviski, bet, ja arī ne, tad varu aizdot savējo :)

savu klejojumu laikā Īrijā netaisos iegriezties, bet šīsdienas grāmatas autore ir tieši no turienes. Cecilia Ahern (necentīšos vārdu latviskot) dzīvo un raksta Dublinā, sākumā nodarbojusies ar žurnālistiku, bet pēc savas pirmās grāmatas izlaišanas vairāk pievērsusies rakstniecībai, un tajā viņai ir acīmredzams talants. reizēm šķiet, ka neko īpaši jaunu vairs nav iespējams izdomāt, vairāk vai mazāk visi sižeti šķiet jau kaut kur redzēti, un tomēr viņas grāmata "If You Could See Me Now" to paveic, tā aizrauj tieši ar to, cik ļoti neparasta tā ir. stāsts kā tāds ir diezgan meitenīgs, nu, tu jau zini.. par sievietes galīgi ne vienkāršo dzīvi, tad parādās vīrietis (tikai šis nav nekāds parastais... lai gan, tā jau visas saka :D ) un bla bla.. nemaz tik interesanti neizklausās, ko? Bet, ja godīgi, ir grūti aprakstīt labāk, jo es nemaz negribu sīkāk stāstīt, tā es pilnīgi nolaupītu visu šīs grāmatas lasīšanas burvību. es varu atklāt tikai tik daudz, ka grāmata liks jums atgriezties bērnībā, atdzīvināt iztēli un iespējams pat noticēt! kam? paši redzēsiet! :) zinot, ka viena liela daļa manu draugu ir milzīgi, lasītnegriboši slinķi, pievērsīšos labākajai daļai - pēc grāmatas motīviem tiek veidota arī filma ar Hugh Jackman galvenajā vīriešu lomā, tā kā pavisam drīz (nu šogad pavisam noteikti :D) varēsiet redzēt to uz ekrāniem. noskatieties! sevis (manis) pēc! :)

par skricelējumiem un mērfija likumiem

2008-06-16T21:32:00.016+03:00

čau visiem, kas nenoslinkoja un nosūtīto linku tiešām atvēra! principā uz lielu jūsu aktivitāti sākumā neceru, bet tā kā citas iespējas dzirdēt kā man iet jums droši vien nebūs, nāksies vien šo lapu apmeklēt, heh :) Tie, kas ir pazīstami ar iepriekšējo emuāru (traki foršs vārds, ne?) jau aptuveni zina ko gaidīt, bet cerams arī pārējiem būs interesanti. un pirms kāds ir paspējis to pateikt - jā, es zinu, ka sen, seeeeeen neko neesmu rakstījusi, bet šis te jau ir pierādījums, ka es mainos uz labo pusi, tā kā kuš! :))

pieslēdzoties šodienas tēmai, es esmu nonākusi pie secinājuma - ja ir kaut kas pasaulē, kam es tiešām uzticos, tad tie ir Mērfija likumi. pēdējā laikā tie pierādās viens pēc otra, tam puisim, Mērfijam, goda vārds, kāda balva pienākas. viņš esot bijis pavisam parasts tehniķis/inženieris vārdā Evdards, kas strādājis ASV gaisa spēku bāzē, un viņa pirmais un leģendārais likums - "Ja ir veids, kā izdarīt kaut ko nepareizi, viņš to atradīs." - dzima 1949. gadā pēc tam, kad kāds strādnieks nepareizi sasprauda vadus kādai ierīcei, ar kuru testēja.. nu vispār nav svarīgi ko. jebkurā gadījumā, tas ātri ieguva popularitāti un tagad varam atrast kaudzēm likumu, kurus radījuši jau Mērfija fani.
ja tā godīgi, es gan neteiktu, ka tāda lietu kārtība mani īpāsi iepriecina. tas drīzāk ir ironiski, kā ikviens Mērfija likums noved Tevi atkal pie tā paša pirmā pamatlikuma. un pat brīdī, kad liekas, nu pat jau viss būs nostājies vietās, atkal notiek kas tāds, kas pierāda, ka Edvardam bijusi taisnība. sāk skanēt pagalam pesimistiski, bet bez uztraukumiem - pēc Mērfija vārdiem nekas nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk.. :)

- - - - - - - - - - - - - - - - - - -

te mazliet vairāk no viņa krājumiem - http://roso.epfl.ch/dm/murphy.html
un pirms aizejat, paklausieties mazliet labas mūzikas! - http://www.youtube.com/watch?v=4LqcE-1NMUo